თავი2:დედამიწა
planeta dedamiwa - mzis sistemaSi Semavali
planeta, mesame mzidan,
udidesi
terestrialuri planeta diametris, masisa da simkvrivis mixedviT. dedamiwa erTaderTi
planetaa samyaroSi, romelzec sicocxle arsebobs (dRevandeli monacemebis mixedviT) da is milionobiT saxeobis
saxlia. dedamiwa warmoiqmna 4.54 miliardi wlis ukan, sicocxle ki masze
gaCnda daaxloebiT miliardi wlis Semdeg. mas Semdeg biosferom
mkveTrad Secvala atmosfero da sxva abioturi (aracocxali) pirobebi
dedamiwaze. magaliTad gaCnda ozonis Sre,
romelic
dedamiwis magnitur velTan erTad icavs cocxal organizmebs
radiaciisagan.
dedamiwis gare fena dayofilia teqtonikur
filebad, romlebic
mravali
milioni wlis ganmavlobaSi moZraobs. dedamiwis wiaRi inarCunebs aqtiurobas,
dinamiurobas, is Sedgeba qerqisagan, SedarebiT sqeli da myari mantiisagan, Txevadi
gare birTvisagan da myari
da mkvrivi (rkinis) Seda birTvisagan. zedapiris daaxloebiT 71% dafarulia
okeaneebiT, danarCeni kontinentebiTa da kunZulebiT. wyali Txevad
mdgomareobaSi, rac aucilebeli pirobaa sicocxlisaTvis, jerjerobiT araa aRmoCenili
sxva planetebze.
dedamiwa mzis irgvliv
erT bruns akeTebs 365,26 dRis ganmavlobaSi. D edamiwis brunvis RerZi
daxrilia orbitis sibrtyisadmi
perpendikularidan 23.4°-iT, rac iwvevs
weliwadis droTa cvlilebas. დედამიწის bunebrivi Tanamgzavri mTvare warmoiqmna 4.53
miliardi წლის ukan.
მთვარის mizeziT
dedamiwaze xdeba mimoqcevebi, mTvare stabilurobas matebs dedamiwis brunvas da
Tan anelebs brunvis siCqares.
sxva kosmosur sxeulebTan urTierTqmedebam da
Sejaxebebma mniSvnelovani roli iTamaSa dedamiwis CamoyalibebaSi (okeaneebis Seqmna,
sicocxli garkveuli formis gadaSeneba).
თავი2.1:დედამიწია
კვლევა
dedamiwis kvleva- dedamiwis kvleva
adamianma aTaswleulebis ukan დაიწყო. es Cans egviptur, babilonur, ebraul, Cinur
xelnawerebSi. ეგვიპტელები kargad icnobdnen gamoyenebiTi da fizikuri geologiis sakiTxebs, maT
icodnen sxvadasva saSeni masalebis da madneulis mopoveba. didi iyo maTi
warmateba dargSi, romelsac sainJinro geologia ewodeba. maT sarwyavi arxebi da
rezervuarebi hqondaT agebuli. zustad araa cnobili icodnen Tu ara egviptelebma dedamiwis
sferuli formis Sesaxeb, magram sruliad mosalodnelia, rom es codnac berZnebma
maTgan miiRes. Zvelma berZnebma pirvelebma gazomes dedamiwa, maT garkveuli saintereso
dakrvirvebebi hqondaT. galileim da niutonma mas sakuTari adgili miuCines
samyaroSi. geologiis mecnieruli. safuZvlebis Camoyalibeba XVIII saukunis bolos
da XIX pirvel
naxevarSi moxda j.
hatonis da C. leielis SromebSi. XIX saukuneSi daiwyo geofizikis Camoyalibebac
თავი2.2:დედამიწის
შინაგანი აგებულება
დედამიწის Seqmnis Semdeg
maleve nawilakebis SejaxebiT gamowveul
siTbos
daemata radioaqtiuri elementebis daSlis Sedegad gamoyofili siTbo, ramac
gamoiwvia dedamiwis wiaRis mTliani an nawilobrivi dnoba. dnobam Tavis mxriv
gamoiwvia mZime elementebis, pirvel rigSi rkinis da nikelis CaZirva dedamiwis siRrmeSi da msubuqi qanebis “amotivtiveba”. am dros momxdari
qimiuri diferenciaciis
mniSvnelovani Sedegi iyo is, rom didi raodenobiT airovanma nivTierebebma
dedamiwis wiaRi, iseve rogorc dRes xdeba vulkanebis
amofrqvevisas. am procesebiT dedamiwis primitiuli atmosfero TandaTan
ganviTarda.
dedamiwis wiaRSi sazogadod siRrmis mixedviT
temperatura, simkvrive da wneva TandaTan matulobs. eqperimentuli da modeluri kvlevebi gviCvenebs, rom
temperatura daaxloebiT 100 km-is siRrmeze 1200°C-dan 1400°C-mde farglebSi meryeobs, ufro Rrmad mantiisa da birTvis sazRvarze temperatura
gamoTvlebis mixedviT daaxloebiT 4500°C-ia xolo dedamiwis centrSi
SesaZloa 6700°C-s aRwevdes. cxadia, rom dedamiwis wiaRi dResac
Zalzed “cxelia”, Tumca siTbo (siTburi energia) nela, magram mudmivad modis zedapirisken da Semdeg ikargeba.
nivTierebis dnoba rom mxolod temperaturaze
iyos damokidebuli, Cveni
planeta Txeli myari qerqiT dafaruli gamdnari sfero iqneboda. realurad
siRrmis zrdasTan erTad wnevac izrdeba. Dnobas ki Tan axlavs moculobis
zrda. am SemzRudveli wnevis zrdis gamo siRrmeSi dnoba ufro maRal temperaturaze
xdeba. wnevis zrda simkvrivis
Sesabamis zrdasac iwvevs. temperatura da wneva gansazRvravs dedamiwis
Semadgeneli nivTierebis meqanikur Tvisebebs (qcevas) an simagres.
kerZod, Tu minerali (nivTiereba) dnobis temperatures miaRwevs
misi qimiuri bmebi sustdeba da meqanikuri simtkice
(deformaciisTvis winaaRmdegoba) Zlier mcirdeba.
თავი2.3: დედამიწის
ფენების აგებულება
fenebis agebuleba- nivTierebis
diferenciaciia, romelic daiwyo dedamiwis Camoyalibebis adreul etapze, dResac grZeldeba, mxolod ufro mcire masStabSi.
swored am qimiuri diferenciaciis gamo dedamiwis wiaRi araerTgvarovania. is Sedgeba
sami ZiriTadi fenisasagan,
romelTac sxvadasxva, sagrZnoblad gansxvavebuli qimiuri Semadgenloba
aqvs.
dedamiwaSi gamoiyofa Semdegi ZiriTadi
nawilebi:
1.
qerqi (dedamiwis qerqi)
– dedamiwis SedarebiT Txeli gareTa garsi
(dedamiwis “kani”) romlis
sisqe icvleba 3 km-dan (okeanur qedebTan), 70 km-mde mTian sartyelebSi, rogorebicaa
andebi da himalaebi.
2.
mantia myari, kldovani
garsi, romelic vrceldeba daaxloebiT 2885 km siRrmemde;
3. birTvi,
romelic SeiZleba Tavis mxriv daiyos daaxloebiT 2270 km sisqis gamdnar liTonur garsad - gare birTvad da
myar, rkiniT mdidar
1216 km radiusis Sida birTvad.
ქერქი
qerqi dedamiwis gare magari (xisti)
fenaa. Gansxvavebulia okeanuri da kontinenturi qerqi. Cveulebriv
okeanuri qerqis sisqe icvleba 3-dan 15 km-mde da is Sedgeba muqi vulkanuri qanebiT bazaltebiT. amisagan
gansxvavebiT kontinenturi qerqis zeda fenebi Sedgeba mravalferovani
qanebisagan, romelTa SemadgenlobaSi sWarbobs granituli qanebi granodioritebi.
okeanuri qerqis qanebi ufro axalgazrda qanebia maTi asaki 180 milion wels ar aRemateba. isini ufro mkvrivia – daaxloebiT 3.0 g/sm3. kontinenturi qerqis saSualo simkvrive 2.7
g/sm3 da kontinentur qerqSi napovnia qanebi, romelTa asaki 4.4
miliardi welia. dedamiwis qerqi aRmoCenil iqna jon milnis (1906 w.) da
releisa da ruterfordis mier (1907).
მანტია
mantia dedamiwis kldovani 2900 km sisqis
garsia. ase uwoda მას
vixertma 1897 wels. ის gansxvavdeba qerqisagan rogorc qimiuri შემადგენლობით ისე
ფიზიკური.
საზღვარი qerqsa da mantias Soris armoaCina andria moxoroviCiCma 1909 da
am sazRvars moxo ewodeba.
mantiaSi moTavsebulia dedamiwis moculobis daaxloebiT 82%. qerqi-mantiis
sazRvari nivTierebis mkveTr cvlilebaze miuTiTebs. Cveulebrivi zemoqmedebisas mantia
myari sxeuliviT iqceva (magaliTad seismur talRebs atarebs rogorc myari sxeuli), magram ხანგრძლივი zemoqmedebaze is
reagirebs rogorc blanti sxeuli, is miedineba Zlier patara siCqariT.
ბირთვი
birTvi ZiriTadad rkinisagan Sedgeba, masTan
erTad aq aris nikeli
da sxva elementebi. Zalian didi wnevis gamo am rkiniT mdidari nivTierebis
saSualo simkvrive 11 g/sm3 da centrSi 14 g/sm3-s aRwevs. Sida birTvi da
gare birTvi SedgenilobiT Zlier msgavsia. maTi gansxvaveba
meqanikur TvisebebSia. gare birTvi “Txevadia”, mas SeuZlia
dineba. swored gare birTvSi arsebuli dinebebi dedamiwis ბრუნვის gamo qmnis magnitur
vels. Sida birTvi, miuxedavad ufro maRali temperaturisa, ufro magaria da myari
sxeuliviT iqceva. meqanikuri
fenebi (fenebi meqanikuri Tvisebebis mixedviT). dReisaTvis Cven viciT, rom
dedamiwis gars akravs civi da magari (xisti) fena, romelic qerqsa da zeda
mantias moicavs. es fena qimiuri SemadgenlobiT Zlier araerTgvarovania, magram meqnikur ზემოქმედებაზე (deformaciaze)
reagirebs rogorc erTgvarovani. ამ gare fenas liTosfero
(liTos – berZnulad qva) ewodeba.
liTosferos saSualo sisqe 100 km-ia. liTosfero
SeiZleba 200 kmze meti
iyos kontinentebis Zveli nawilebis (“farebis”) qveS. Okeaneebis qveS ki liTosfero sul ramdenime kilometris sisqisaa. liTosferos qveS, daaxloebiT 660 km
siRrmemde mdebareobs rbili, SedarebiT susti fena, romelsac asTenosfero ewodeba (“susti” sfero).
asTenosferos zeda sazRvarTan daaxloebiT 150
km siRrmeze am fenas iseTi
wnevisa da temperaturis reJimi aqvs, rom nivTierebis mcire nawili dneba (daaxloebiT
1-5 procenti). am Zalian susti zoniT liTosfero gamoyofilia asTenosferosagan.
amis Sedegad
liTosferos Tavisuflad SeuZlia moZraoba
asTenosferoze. unda
aRvniSnoT, rom dedamiwis Semadgeneli saxvadasxva masalis (nivTierebis) simtkice
misi Sedgenilobis, wnevisa da temperaturas funqciaa. ar unda
vifiqroT, rom mTeli liTosfero myifea, rogorc qanebi dedamiwis
zedapirze. sinamdvileSi qanebi siRrmis gazrdasTan erTad TandaTan ufro
susti da deformaciisadmi damyoli xdeba.
zeda asTenosferos siRrmeze qanebi axlosaa
dnobis temperaturasTan (nivTierebis mcire nawili dneba kidec) da amitod isini advilad deformirdeba.
astenosfero rbilia (sustia) maRali temperaturas gamo, ise rogorc
gamTbari cvili rbilia civTan SedarebiT. Ufro Rrmad moTavsebul
nivTierebaze wnevis zrdis efeqti aWarbebstemperaturis zrdis efeqts. amis gamo
nivTiereba isev magrdeba (asTenosferosTan SedarebiT) qveda mantiisaken. miuxedavad amisa qveda mantiaSic
nivTierebas aqvs garkveuli denadoba.
თავი2.4:დედამიწა
დინაკური პლანტა
dedamiwa dinamiuri cvalebadi planetaa. Cven
rom SegveZlos davbruneba
miliardi wlis ukan, maSin sul gansxvavebul planetas aRmovaCendiT. maSin
planetis zedapiri sruliad gansxvavebuli iyo, kontinentebsa da
okeaneebs sul sxva formebi da mdebareoba hqonda. amis sapirispirod
mTvaris zedapiri TiTqmis iseTive iqneboda, rogoric dResaa. mTvare
dedamiwasTan SedarebiT usicocxlo sxeulia, romlis zedapiris formis Secvla mxolod meteoritebis dajaxebisas xdeba.
dedamiwaze mimdinare procesebi or nawilad
SeiZleba gavyoT: destruqciulad
da konstruqciulad. destruqciuli procesebia gamofitva da erozia. es
procesebi angrevs mTebs, Camoaqvs daSlis produqti zRvebisa da
okeaneebis fskerze. destruqciuli procesebi sakmaod mkveTrad cvlis
dedamiwis zedapiris formas da misi sapirispiro procesi rom ar mimdinareobdes,
maSin dedamiwa didi xnis
win gaswordeboda da gabrtyeldeboda. Konstruqciul procesebia vulkanizmi da
mTaTwarmomSobi teqtonikuri procesebi, რომლებიც iwveven deamiwis
zedapiris (reliefis) azevebas. Tu sxva კუთხით SevxedavT am procesebs,
SeiZleba iTqvas, rom dedamiwaze orisiTburis manqana muSaobs. erTi gare manqana,
romelic iyenebs mzis energias,
atmosferosa da wylis moqmedebiT da gravitaciis gavleniT angrevs da fitavs
qanebs, gadaaqvs es masala qveviT da leqavs zRvebsa da okeaneebSi.
meore Sida manqana, damokidebulia dedamiwis SigniT mimdinare
procesebze, Sida siTbur wyaroze, romelic iwvevs vulkanizms da sxva
teqtonikur procesebs.
თავი2.5: ფილაქანთა ტექტონიკა
filaqanTa teqtonika. ukanasknel aTwleulebSi
bevri ram gavigeT imis
Sesaxeb, Tu rogor moqmedebs Cveni dinamiuri planeta. Gasuli saukunis 60-ianebSi
faqtobrivad revolucia moxda dedamiwis Sesaxeb warmodgenaSi (Cvens
mecnierul SexedulebebSi). es revolucia meoce saukunis damdegs daiwyo im
droisaTvis metad Tamami ideiT კონტინენტური dreifis Sesaxeb. ამ hipoTezis mixedviT
kontinentebs შეეძლოთ მოძრაოვა დედამიწის ზედაპირზე. ეს
SexedulebaewinaaRmdegeboda gabatonebul azrs imis Sesaxeb, rom kontinentebis da okeanuri auzebis
mdebareoba ucvlelia. amis gamo am Sexedulebas სკეპტიკურად Sexvdnen. 50 welze meti
gavida vidre am ideidan damajerebeli Teoria Camoyalibdeboda, romelSic gaerTianebulia ყvela dedamiwaze moqmedi
yvela ZiriTadi procesi. am Teorias filaqanTa teqtonika ewodeba.
es pirveli sruli, yovlismomcveli Teoriaa, romelSic
axsnilia dedamiwis wiaRsi mimdinare procesebi. filaqanTa teqtonikis
Teoriis mixedviT liTosfero danawevrebulia რამდენიმე nawilad, romlebsac
filaqnebi ewodeba. ისინი mudmuvad moZraoben da icvlian formasa zomebs.
gamoyofen 7 did filaqans (esdefinicia pirobiTia), 6 saSualo zomis filaqans da
aTeulze met patara
zomis pilaqans. didi filaqnebi moicaven mTel kontinentebs da maTTan erTad okeaneTa
nawilsac. Tumca arc erTi filaqani mTlianad ar emTxveva kontinentis sazRvrebs.
liTosferuli filaqnebi moZraoben Zalian nela
(ramdenime santimetri
siCqariT weliwadSi) erTmaneTis mimarT. es moZraoba ganpirobebulia dedamiwis
wiaRSi siTbos wyaroTi. cxeli nivTiereba,romelic mantiis siRrmeSia amodis zeviT
da qmnis konveqciuri sistemis
nawils. Swesabamisad civi, mkvrivi nivTiereba liTosferodan eSveba
mantiis siRrmeSi. da es moZraoba iwvevsdedamiwis gare, xisti garsis moZraobas.
Tavis mxriv liTosferuli filaqnebis moZraoba warmoSobs vulkanebs, miwisZvrebs da ქმნის მთათა
სისტემას.
თავი2.6:სიცოცხლის
დასაწყსისი დედამიწაზე
დაახლოებით, 3800 მილიონი წლის წინათ ზოგიერთი ქიმიური ნივთიერება დაუკავშირდა ერთმანეთს და წარმოქმნა რთული ნაერთები, რომრლთაც გააჩნდათ თვით წარმოქმნის უნარი. ეს იყო სიცოცხლის დასაწყისი დედამიწაზე.
დღემდე, საიდუმლოდ რჩება, თუ როგორ წარმოიშვა დედამიწაზე სიცოცხლე. მას შემდეგ რაც ჩარლზ დარვინმა აღცერა მცენარეებსა
და ცხოველებში
მიმდინარე ევოლუციის პროცესი, მეცნიერებმა მიიჩნიეს, რომ სიცოცხლის ყველა ფორმა გაივლის განვითარების ხანგრძლივ გზას.
ყოველ ახალ თაობაში ხდება ხელსაყრელი ნიშან-თვისებების შენარჩუნება, არახელსაყრელის უკუგდება და ახალი შესაძლებლობების გამოცდა. ერთ საწყის ფორმას შეუძლია მოგვცეს რამდენიმე ახალი ფორმა და შემდეგ გადაშენდეს, ან გადარჩეს საწყისი ფორმით, რომლითაც სრულყოფილადაა შეგუებული (მორგებული) საკუთარ ნიშას სისტემაში, ხოლო მისი შთამომავლები განვითარდნენ სხვა ნიშაში.
აღწერილი პროცესების შედეგად, ყალიბდება ურთიერთდამოკიდებულების რთული ქსელი, რომელიც დედამიწაზე დღეს არსებული ყველა ცოცხალ ორგანიზმს აკავშირებს თავის საწყის, მშობლისეულ ფორმასთან, რომელიც უკვე გადაშენდა. ბევრი ასეთი გადაშენებული ორგანიზმის უძველესი ნაშთი შემორჩენილია ნამახების სახით.
ნამარხი (ფოსულური) ნაშთები შეიძლება ვნახოთ დანალექ ქანებში, რომელთა ასაკის დადგენ თანამედროვე რადიოაქტიური მეთოდით ხდება. ეს საშვალებას აძლევს მეცნიერს, დაახლოებით, აღადგინონ დედამიწაზე არსებობის უხეში სურათი ისტორიის ნებისმიერ ეტაპზე.
ქანებში აღმოჩენილი ნამარხების მიხედვით თუ ვიმსჯელებთ, თანამედროვე და გადაშენებულ ორგანიზმებს შორის დამოკიდებულების ქსელს ხის ფორმა აქვს, რომელსაც დროთა დანმავლობაში ახალ-ახალი ტოტები ემატება. ბევრი ტოტი სუსტდება და კვდება - მაგალითად, დინოზავრები
- მაგრამ ამავდროულად ახალი ტოტები ვითარდება. თუ გავყვებით ნებისმიერი ტოტის განვითარების გზას უკან, საბოლოოდ, მივაღწევთ ერთ მთავარ ღერომდე, რომელიც დედამიწაზე ოდესმე მცხოვრები ყველა ორგანიზმის წინაპარს, სიცოცხლის საწყისს განასახიერებს.
dzlian kargi informaciaa,zogma adaminma isic ki ar icis tu ra aris :: birtvi da mantia.kochag tamuna aseti ganatleuli rom xar,dedasheni shenit iamakebs,darwmuneuli var
ReplyDeletedzlian kargi informaciaa
ReplyDelete